1 pārskats
Reaģējot uz naftas un gāzes ražošanas problēmu tvertnes apgabalā, mēs esam veikuši dažus pasākumus, lai samazinātu naftas un gāzes radīšanu. Piemēram, eļļas uzglabāšanas tvertnēm ar spēcīgu nepastāvību mēs izmantojam iekšēju peldoša jumta un slāpekļa blīvējuma kombināciju un ielādēšanas un izkraušanas laikā ieviešam zemāku iekraušanas un izkraušanas procesu. Šie pasākumi zināmā mērā ir efektīvi samazinājuši naftas un gāzes veidošanos, taču tos nevar pilnībā novērst. Tāpēc naftas un gāzes atjaunošana ir kļuvusi par svarīgu saikni.
2 Ievads galvenajās naftas un gāzes atjaunošanas tehnoloģijās un to priekšrocību un trūkumu analīze
Pašlaik naftas un gāzes atjaunošanās metodes, ko parasti izmanto naftas ķīmijas nozarē, ietver ekstrakciju, adsorbciju, dzesēšanu, sadegšanu un membrānas sadalīšanos [2] un citas tehnoloģijas.
Šīs tehnoloģijas ir stingras, stabilas, racionālas un oficiālas, un to mērķis ir nodrošināt naftas ķīmijas rūpniecības drošību, vides aizsardzību un efektīvu darbību.
2.1 Absorbcijas metode
Mēs izmantosim reversās plūsmas metodi, lai sajauktā eļļa un gāze varētu mijiedarboties ar absorbcijas šķidrumu, kas izsmidzināts no augšas uz leju, lai panāktu efektīvu eļļas un gāzes atdalīšanu no gaisa. Šajā procesā mēs izmantosim īpašu absorbcijas šķidrumu, lai uztvertu īpašus ogļūdeņražu veidus. Gāze, kas nav absorbēta, tiks izvadīta caur ugunsdrošības aprīkojumu. Pēc tam absorbcijas šķidrums tiks pārnests uz vakuuma desorbcijas konteineru desorbcijas darbībai, un savāktā eļļa un gāze tiks tālāk apstrādāta izmantojamos naftas produktos.
Šīs metodes priekšrocība ir tā, ka tā ražošanas process ir vienkāršs, viegli saprotams, un darbības izmaksas ir salīdzinoši zemas. Tomēr, lai nodrošinātu, ka neabsorbētā gāze atbilst emisijas standartiem, absorbcijas procesam nepieciešamā temperatūra ir jāsaglabā zemā temperatūras apstākļos. Tāpēc procesa sistēmai, iespējams, būs jāpievieno saldēšanas sistēma, un ir jāizmanto zema temperatūras izturīgi materiāli, un uzmanība jāpievērš ledus veidošanai. Turklāt absorbenta patēriņš ir nepārtraukti jāpapildina, kas tieši noved pie ieguldījumu un darbības izmaksu pieauguma. Turklāt šīs metodes atgūšanas tilpums ir salīdzinoši zems, kas parasti nevar atbilst pašreizējiem nacionālajiem standartiem.
2.2 Adsorbcijas metode
Šī tehnoloģija ir atkarīga no adsorbenta materiāliem, piemēram, aktivētā oglekļa, silīcija gēla vai aktivizētas šķiedras, lai atšķirtu un atdalītu eļļu un skābekli jauktajā gāzē. Īpašais ieviešanas process ir šāds: ① Kad eļļas gāze iziet cauri šiem adsorbentiem, tās sastāvdaļas tiek piesaistītas adsorbenta virsmai; ② Mēs izmantojam tvaika desorbciju vai samazinām spiedienu, lai iegūtu bagātināto eļļas gāzi un pārnestu uz eļļas uzglabāšanas konteineru vai ņemtu citas sašķidrināšanas apstrādes metodes; ③ Tā kā adsorbentam ir salīdzinoši zema skābekļa absorbcijas spēja, atlikušo izplūdes gāzi var atbrīvot no izplūdes caurules. Iepriekšminētajām operācijām stingri jāatbilst attiecīgajiem noteikumiem, lai nodrošinātu, ka atdalīšanas uzdevums tiek izpildīts droši un efektīvi.
Tomēr dažos gadījumos, piemēram, pēkšņi naftas un gāzes koncentrācijas palielināšanās, adsorbents, iespējams, nespēj ātri adsorbēt visas eļļas un gāzes molekulas, kā rezultātā strauji paaugstinās vietējā temperatūra. Šī pārkaršanas parādība var izraisīt pārkaršanu un peroksīdu veidošanos uz adsorbenta virsmas. Šīs vielas ir ļoti reaģējošas un viegli izraisa spontānu sadegšanu.
2.3. Kondensācijas metode
Izmantojot kondensācijas metodi, mēs izmantojam siltuma apstrādes metodi saldēšanas apmaiņai, lai noņemtu enerģiju eļļā un gāzē un panāktu nemanāmu pārveidi no gāzes uz šķidrumu. Šīs metodes atslēga ir balstīta uz saistību starp dažādu ogļūdeņražu viršanas temperatūru un eļļas un gāzes spiedienu. Pazeminot temperatūru, daži ogļūdeņraži var iztvaikot līdz piesātinātam stāvoklim, tādējādi ražojot šķidros naftas produktus, kurus var savākt.
Lai sasniegtu šo mērķi, mēs parasti izmantojam daudzpakāpju nepārtrauktu atdzesēšanu, lai samazinātu eļļas un gāzes darba temperatūru, ļaujot tām kondensēties šķidrumā un izmantot. Saskaņā ar jauktās gāzes sastāvu, nepieciešamais atjaunošanās ātrums un galīgā izplūdes gāzu koncentrācijas robeža, kas novadīta atmosfērā, mēs varam aprēķināt minimālo temperatūru, kas kondensācijas ierīces sistēmai jāuztur.
Lai arī esošā saldēšanas tehnoloģija ir nobriedusi un uzticama, kas nodrošina garantiju eļļas un gāzes atjaunošanas ierīces vienmērīgai darbībai, augstā kriogēno materiālu cena tieši palielina kopējo aprīkojuma izmaksu pieaugumu.
2.4 Degšanas metode
2.4.1. Degšana ierīces apkures krāsnī
Ierīce pieņem tiešu apkures krāsns sadedzināšanu, kurai ir vienkāršs un skaidrs princips; Tas vienlaikus var apstrādāt atkritumu gāzi un izšķērdēt šķidrumu; Tas izmanto papildu degvielu, piemēram, dabasgāzi un dīzeļdegvielu; Un cena ir salīdzinoši zema. Tomēr, lai novērstu jauktās gāzes robežu, nonākot ierīces sildīšanas krāsnī, izraisot zibspuldzes eksploziju vai nopietnākus negadījumus, ir jākontrolē kopējais ogļūdeņražu saturs un skābekļa saturs jauktās gāzes.
2.4.2. Īpaši zemas emisijas sadedzināšana
Īpaši zemas emisijas sadedzināšanas (CEB) tehnoloģija izmanto unikālu metāla šķiedru degli, kura apstrādes laikā ir ārkārtīgi augsta pielāgošanās, un tā var sasniegt naftas un gāzes apstrādes efektivitāti līdz 99,9%. Šī smēķēšanas un bezgalīgā degšanas metode ir apņēmusies veicināt vides aizsardzību un sasniegt īpaši zemu emisijas mērķus.
Jauktā eļļa un gāze tiek rūpīgi ievadīta sadegšanas ierīcē, izmantojot efektīvu ventilatoru, lai pārliecinātos, ka tā piedalās degšanas procesā stabili un vienmērīgi.
Tajā pašā laikā degļa papildu degvielas gāze iziet cauri precīza spiediena samazināšanas ierīču komplektam, kas ir paredzēts, lai pielāgotu tā spiedienu uz optimālu stāvokli pirms ieiešanas degļa, lai nodrošinātu pastāvīgu liesmas enerģiju. Abas gāzes līnijas ir aprīkotas ar automātiskiem izslēgšanas vārstiem un spiediena regulējošiem vārstiem. Šie uzlabotie aprīkojums ir kā aizbildņi, pastāvīgi uzraudzīt un pielāgot gāzes plūsmu un spiedienu, lai nodrošinātu sadegšanas procesa vienmērīgu progresu. Kad rodas patoloģiska situācija, automātiskais izslēgšanas vārsts ātri reaģēs un nogriezīs gāzes piegādi, lai novērstu jebkādas iespējamas briesmas. Degšanas gaiss nonāk premikserī degļa apakšā caur ventilatoru, kas iestatīts degļa apakšā. Ventilators ir stabils un efektīvs, kas var nodrošināt, ka sadegšanas gaiss un degvielas gāze ir pilnībā sajaukti, lai veidotu ideālus sadegšanas apstākļus. Jauktu gāzi vēl vairāk sajauc premiksā, lai sagatavotos nākamajam sadegšanas procesam. Kad visi apstākļi ir optimālā stāvoklī, jauktā gāze nonāk sadegšanas kamerā un sadedzina kopā ar degvielas gāzi. Šis dizains nodrošina efektīvu izmantošanu un pilnīgu degvielas sadedzināšanu, vienlaikus samazinot kaitīgo vielu emisiju un veicinot vides aizsardzību. Izplūdes gāze, ko rada sadedzināšana, tiek izvadīta pēc ārstēšanas, lai izpildītu standartus.
4 Secinājums
No iepriekš minētā skaidrojuma var skaidri redzēt, ka dažādiem naftas un gāzes atjaunošanas procesiem ir savas unikālās priekšrocības un trūkumi, un nav iespējams sasniegt vislabāko efektu ar vienu metodi. Lai arī vairāku procesu, piemēram, adsorbcijas un kondensācijas, membrānas atdalīšanas un kondensācijas, kondensācijas un CEB kombinācija, zināmā mērā var labāk spēlēt katra procesa priekšrocības, joprojām nav iespējams pilnībā pārvarēt to trūkumus.
